Kompānija, kas sniedz juridiskos un konsultāciju pakalpojumus Latvijas tirgū kopš 2005. gada. Tās klienti jau kā vairāk nekā 20 gadus nemainīgi ir Daugavpils reģiona un Latgales juridiskās un fiziskās personas. Consulting Agency piedāvā plašu pakalpojumu klāstu dažādās tiesību jomās, tostarp ģimenes, līgumtiesību, civilās, komerciālās, zemes un imigrācijas tiesību jomās. Mūsu darbības pamatprincipi ir – profesionalitāte, ātrums, un, kas nav mazsvarīgi – atbildība par veicamo darbu. Ar katru klientu darbu veicam individuāli, izvēloties efektīvākās problēmas risināšanas metodes. Mēs priecāsimies sniegt Jums kvalificētu palīdzību visīsākajā laikā un par Jums pieņemamām cenām.
kompānijas direktore Jekaterina Medvedeva juridisko praksi sāka jau 1992. gadā, bet līdz tam laikam, desmit gadu garumā strādāja ekonomikas jomā. Otrās Latvijas Republikas pirmsākumos, kad zemes gabalus un nekustamos īpašumus atdeva bijušajiem īpašniekiem, rūpniecībā apgriezienus uzņēma privatizācija, bet valstī notika liels skaits nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas darījumu - tika pieprasīts šo procesu juridiskais nodrošinājums. 2005. gadā šī nenovērtējamā ilggadējā pieredze un profesionālās iemaņas noderēja, dibinot savu juridisko un konsultāciju pakalpojumu un konsultāciju firmu. Firmas darbības procesā tika uzkrāta papildu pieredze, izejot no grūti atrisināmām juridiskām situācijām. Moderno informācijas tehnoloģiju attīstība ļauj mums sniegt pakalpojumus saviem klientiem no attāluma, t.i., interaktīvi. Šodien firmas pastāvīgajiem klientiem pievienojās klienti no bijušajām NVS valstīm un Latvijas pilsoņi, kas šobrīd strādā Eiropā.
Sētā ir XXI gadsimta 23. gads un mēs to ļoti labi saprotam, tāpēc organizējām darbu tā, ka nav nekādu problēmu izmantot Messenger, Telegram, WhatsApp, Skype un Viber, kā arī koferences Teams un Zoom. Jūs esat tālu un nevarat atbraukt? Nav problēma - mēs pieņemam samaksu ar Swedbank starpniecību (SEPA maksājumi pieejami visā Eiropā), kā arī varam organizēt pilnībā attālinātu darba procesu. Esam klāt sociālajos tīklos, tāpēc jebkuras jūsu atsauksmes droši tiks ņemtas vērā un ņemtas vērā. Un vispār, atmosfēra mums ir ārkārtīgi draudzīga, uzrunājiet un mēs jums darīsim visu, kas mūsu spēkos un vēl vairāk.
Katru dienu daudzi latvieši vēršas zemesgrāmatā valsts nekustamo īpašumu reģistrā, lai noliegtu savas tiesības uz nekustamo īpašumu. Tiesības uz nekustamo īpašumu var iegūt dāvinājuma rezultātā, māju, dzīvokļu un zemes pārdošanas pirkšanas , kā arī iestājoties mantojumā. Ja cilvēkam nepieciešams, tad viņš var nostiprināt un lietošanas tiesības, t.s. īri vai īri, jebkurus servitūtus, valsts zemesgrāmatu reģistrā. Prasījuma veidā valsts zemesgrāmatu reģistrā laikus iesniegtās ziņas pasargā nekustamā īpašuma valdītāju no nepatikšanām un ļauj viņam veikt turpmāk jebkādas darbības ar savu nekustamo īpašumu.
Ja cilvēks nav iesniedzis lūgumu valsts zemesgrāmatu reģistrā, lai nostiprinātu savas tiesības uz nekustamo īpašumu, viņš ne tikai nevarēs veikt darījumus turpmāk ar savu īpašumu, bet arī var kļūt par krāpšanas upuri.
Šādi stāsti gadās arī šodien, reti, bet gadās, īpaši Rīgā, lai gan arī Daugavpilī manā praksē ir bijis šāds gadījums: cilvēks nopirka māju ar zemi, zemes gabals bija jāsadala. Tomēr visi šie darbi prasīja naudas ieguldījumus, dabiski, tam brīdim trūkstot naudas resursiem, viņš šos darbus atlicis, ne daudz, bet uz 10 gadiem, lēkājot, ka viņam viņa īpašumus neatņems. Pēc desmit gadiem atnāca jauns saimnieks un piešķīra dokumentus savam nekustamajam īpašumam. vai vēl gadījums: cilvēks iegādājies dzīvokli, bet atkal vai nu naudas pietrūcis, lai samaksātu nodevu, vai arī kādi citi iemesli traucējuši visu pabeigt un iegūtās īpašumtiesības reģistrēt valsts zemesgrāmatu reģistrā. Pēc dažiem mēnešiem pircējs tomēr ieradās Zemesgrāmatas nodaļā un … noskaidroja, ka dzīvoklis pārdots atkārtoti. Vai tas ir iespējams? Pilnīgi iespējams! Jo nekustamā īpašuma īpašnieks uz likuma pamata ir cilvēks, kura tiesības reģistrētas valsts zemesgrāmatu reģistrā. Iepriekšējais saimnieks izmantoja pircēja neizdarību un guva dubultus ienākumus.
Tas nenotiks, ja Latvijas iedzīvotāji savlaicīgi reģistrēs valsts zemesgrāmatu reģistrā īpašuma tiesības uz savu nekustamo īpašumu.
Atgādināsim: valsts zemesgrāmatu reģistrā var izdarīt arī citus ierakstus un apgrūtinājumus, kas attiecas uz nekustamo īpašumu. Piemēram, pēc īpašnieka piekrišanas zemesgrāmatā var ierakstīt dzīvokļa īres līgumu un tad trešās personas (piemēram, potenciālie dzīvokļa pircēji vai bankas) redz, ka dzīvokli apgrūtina likumīgā īrnieka klātbūtne. Šādā gadījumā īrnieks ir droši aizsargāts pret prettiesisku izlikšanu.
Tāpat valsts zemesgrāmatu reģistrā var reģistrēt atzīmi par nodrošinājumu un mūža dzīvošanu dzīvoklī vai mājā. Tas tiek darīts pēc tiesas sprieduma konfliktsituācijās vai pēc pušu abpusējas vēlēšanās, pamatojoties uz līgumu. Man praksē ir bijis gadījums: sieviete savam dēlam uzdāvinājusi nekustamo īpašumu ar nosacījumu, ka viņai ir tiesības tajā dzīvot un viņš nav tiesīgs to dāvināt vai kā citādi atsavināt līdz viņas nāvei, bet šo ierakstu nav reģistrējis kā atzīmi valsts zemesgrāmatu reģistrā. Pēkšņi dēls nomirst, mantojumu pārņem vedekla ar bērniem. Protams, izdevās sakārtot šo lietu un tomēr reģistrēt šo atzīmi valsts zemesgrāmatu reģistrā bez iztiesāšanas, bet, ja nebūtu vedeklas godaprāta, tad šīs lietas sekas nevarētu paredzēt.
Vārdu sakot, nepametīsim novārtā zemesgrāmatu, tā mums var palīdzēt daudzās neordinārās situācijās.
Zemesgrāmatu valsts reģistra funkcijas.
Tas ir publisks valsts reģistrs (datubāze), kurā apkopota un apstrādāta visa informācija par nekustamo mantu un tās īpašniekiem. Piemēram, valsts zemesgrāmatu reģistrā ieraksta visas nepieciešamās ziņas par izmaiņām, kas notikušas ar atsevišķi paņemto nekustamo mantu tās izmantošanas, valdījuma un īpašuma maiņas rezultātā. Tas nozīmē, ka valsts zemesgrāmatu reģistrā parādās tiesības uz jaunu īpašnieku nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā, atzīmes par nomu vai īri, servitūtu, ja nekustamais īpašums bijis iznomāts vai īrēts vai noslēgts līgums par servitūta tiesībām, kā arī atzīmes par apgrūtinājumu, ja nekustamais īpašums ieķīlāts bankā, vai ir kādi citi apgrūtinājumu veidi, pamatojoties uz likumu, līgumu vai tiesu. Kopumā valsts zemesgrāmatu reģistrs izveidots, lai reģistrētu īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu.
Informācija par nekustamo īpašumu, ko saņem Zemesgrāmatu valsts reģistrā.
No valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatu reģistra sistēmas var saņemt informāciju par visiem valsts zemesgrāmatu reģistrā reģistrētajiem nekustamā īpašuma objektiem Latvijas Republikas teritorijā.
Interesējošo informāciju var iegūt šeit (www.zemesgramata.lv).
Informācijas saņemšanas gadījumā konkrēti jānorāda folijas numurs vai nekustamā īpašuma kadastra numurs, vai nosaukums un mantas adrese.
No valsts vienotā datorizētā zemesgrāmatu reģistra izplatīšanas sistēmas var saņemt šādu informāciju:
■ zemesgrāmatas nodalījuma izrakstu;
■ mutisks apliecinājums par mantas reģistrāciju;
■ ierobežotas pieejamības informāciju;
■ koplietošanas datu apstrādes rezultāti;
■ īpaši pasūtītas datu apstrādes rezultāti;
■ vispārīgu informāciju.
Ziņas, kuras izsniedz no valsts vienotā datorizētā zemesgrāmatu reģistra, sagatavo un piegādā klientiem, pamatojoties uz informāciju, kas glabājas datubāzē. Šajā gadījumā klienti var saņemt informāciju par pieņemtajiem un autorizētajiem zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumiem, kā arī par uzsāktajiem, bet vēl nepabeigtajiem tiesību nostiprinājumiem.
Nekustamā īpašuma valdītājs var saņemt jebkuru informāciju, kas attiecas uz viņam piederošo nekustamo īpašumu un ja tas ir reģistrēts valsts zemesgrāmatu reģistra datubāzē.
Trešā persona var saņemt informāciju par visiem valsts zemesgrāmatu reģistrā nekustamā īpašuma objektiem Latvijas Republikas teritorijā. Taču informāciju par nekustamā īpašuma objektu īpašnieku, noslēgtajiem darījumiem un apgrūtinājumiem var iegūt tikai pats objekta saimnieks vai personas, kurām ir īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu. Pārējie lūdzēji šādas ziņas var saņemt tikai ar tiesas spriedumu.
Datu reģistrācijas izmaksas valsts zemesgrāmatu reģistrā.
īpašuma objektu reģistrāciju valsts zemesgrāmatu reģistrā vērtē dažādi un tieši atkarīga no ierakstāmo datu rakstura, no paša objekta vērtības un darījuma dalībnieku radniecības pakāpes. Tā, reģistrējot jebkurus darījuma līgumus, arī dāvinājumu un pirkumu, starp tuviem radiniekiem būs jāsamaksā 0,5% no dāvinātā vai pārdotā nekustamā īpašuma vērtības, dāvinājuma gadījumā ne mazāk kā 0,5% no šī nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, pirkšanas un pārdošanas gadījumā ne mazāk kā 0,5% no lielākās vērtības (tiek izskatīta kadastrālā vērtība un pārdošanas cena) un, ja tomēr līdzīgi darījumi notiek starp svešiem cilvēkiem, tad nodevas apmērs dāvinot būs jau 3%, bet pērkot-pārdodot 1.5%.
Zemesgrāmatu darbinieki darbojas, pamatojoties uz « noteikumiem par valsts nodevu par š uma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu š anu zemesgrāmatā, ar kuriem var iepazīties iepriekš šeit Likumi.lv.
Tāpat vienmēr var izmantot kalkulatoru zemesgrāmatas mājas lapā: zemesgramata.lv).
Valsts un kancelejas nodeva jāsamaksā, izmantojot rekvizītus valsts zemesgrāmatu reģistra mājas lapā.
Skatīt šeit: zemesgramata.lv
Latvijas likumu mājaslapa varētu būt ļoti noderīga juristiem, advokātiem un citiem profesionāļiem, kas strādā ar Latvijas likumiem. Mājas lapā atrodamas vissvaigākās versijas likumos, kas reglamentē dažādas dzīves jomas Latvijā, kā arī informācija par normatīvajiem aktiem un tiesu spriedumiem, kas varētu būt noderīgi darbā. Mājaslapa varētu būt noderīga arī parastiem pilsoņiem, kuri vēlas uzzināt vairāk par likumiem un tiesībām, kas regulē viņu dzīvi Latvijā.
Likumi.lv pieejams šeit: likumi.lv
Galvenie panākumu marķieri Latvijas Administratīvajā servitūta tiesā ir: